Mazo nominālu monētu izzušana: globāla tendence

Mazo nominālu monētas pakāpeniski izzūd no aprites. Šo tendenci veicina inflācija, pieaugošās ražošanas izmaksas un pāreja uz digitālajiem maksājumiem. Līdz ar mazo monētu izzušanu tās kļūst vērtīgākas kolekcionāriem, radot aizraujošas iespējas vēstures saglabāšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps ir devis rīkojumu Finanšu ministrijai pārtraukt jaunu viencentu monētu ražošanu, nosaucot tās par izšķērdību. Saskaņā ar ASV kaltuves 2024. gada ikgadējo pārskatu, viena centa monētas izgatavošana un izplatīšana izmaksā 3,69 centus. Šis lēmums seko Ilona Maska vadītās Valdības efektivitātes departamenta paustajām bažām par augstajām kaltuves izmaksām. Kamēr kritiķi apgalvo, ka mazas monētas ir resursu izšķērdība, atbalstītāji uzsver, ka tās palīdz uzturēt zemākas cenas un atbalsta labdarību. Šis lēmums iekļauj ASV pieaugošā valstī sarakstā, kas pārvērtē mazāko nominālu monētu lietderību.

Gadsimtiem ilgi mazo nominālu monētas ir bijušas neatņemama ikdienas darījumu sastāvdaļa, nodrošinot precīzus maksājumus un atlikuma izsniegšanu. Tomēr pēdējos gados valstis visā pasaulē pakāpeniski izņem no aprites šīs zemas vērtības monētas, atsaucoties uz ekonomisko neefektivitāti, ražošanas izmaksām un digitālo maksājumu pieaugumu. Bet ko tas nozīmē kolekcionāriem un numismātiem?

Kāpēc tiek izņemtas mazās monētas?

Vairāki faktori veicina mazo nominālu monētu izzušanu:

1. Augstas ražošanas izmaksas – Daudzās valstīs mazāko nominālu monētu izgatavošana un izplatīšana izmaksā vairāk par to nominālvērtību. Piemēram, dažās valstīs viena vai divu centu monētas izgatavošanas izmaksas var pārsniegt to vērtību divkārt. Tādējādi valdības izlemj, ka tās nav ekonomiski lietderīgi saglabāt apgrozībā, neskatoties uz to vēsturisko nozīmi.

2. Inflācija un pirktspējas samazināšanās – Laika gaitā inflācija samazina mazo monētu vērtību, padarot tās mazāk noderīgas ikdienas norēķinos. Ko agrāk varēja iegādāties par mazām monētām, mūsdienās vairs nav iespējams. Tomēr numismātiem šīs monētas var kļūst par dārgumiem, sniedzot ieskatu pagātnes ekonomikā un monētu vēsturē.

3. Bezskaidras naudas maksājumu pieaugums – Digitālo maksājumu, kredītkartšu un mobilo maku pieaugums ir ievērojami samazinājis fiziskās skaidrās naudas izmantošanu, it ģipaši mazo monētu lietojumu. Daudzi mazumtirgotāji noapaļoto darījumu summas uz tuvākajiem 5 vai 10 centiem, izslēdzot nepieciešamību pēc mazākajiem nomināliem.

4. Vides apsvērumi – Metāla monētu ieguve un ražošana rada vides problēmas, tostarp resursu izsaimniekošanu un augstu enerģijas patēriņu. Atceļot mazo monētu ražošanu, valdības var samazināt savu ekoloģisko ietekmi.

Valstis, kas atteikušās no mazām monētām

Daudzas valstis jau ir pārtraukušas vai plāno pārtraukt mazāko nominālu monētu izdošanu:

- Amerikas Savienotās Valstis – Neseni plāni apturēt viencenta monētu ražošanu.

- Kanāda – Izņema 1 centa monētas 2013. gadā; skaidras naudas maksājumi tiek noapaļoti.

- Austrālija un Jaunzēlande – 1990. gados izņema 1 un 2 centu monētas.

- Eiropas Savienība – Dažas eurozonas valstis, tostarp Somija, Īrija un Nīderlande, ir pārtraukušas 1 un 2 centu monētu kalšanu.

- Zviedrija un Norvēģija – Pakāpeniski pāriet uz bezskaidras naudas ekonomiku.

- Apvienotā Karaliste – 2024. gadā netika kaltas jaunas 1 un 2 pensu monētas.

Ietekme uz kolekcionāriem un numismātiem

- Raritātes un kolekcionēšanas potenciāls – Monētas, kas izzūd no aprites, kļūst vērtīgākas.

- Iespējama tirgus vērtības palielināšanās – Izņemto monētu cena var pieaugt laika gaitā.

- Vēsturiska un izglītojoša nozīme – Mazas monētas atspoguļina kultūras un vēstures nianses.

- Monētu identifikācija ar Coinoscope – Palīdz kolekcionāriem atpazīt un novērtēt monētas.

Mazo nominālu monētu izzušana ir jauns izaicinājums un iespēja numismātiem saglabāt vēsturi pirms tā pilnīgi izzūd.